Kas ir skicēšana?

Skicēšana jeb skiču veidošana ir radošs process, kurā ar vienkāršiem līniju un krāsu paņēmieniem tiek ātri fiksētas idejas, formas vai noskaņas. Skicēšana nav tikai gatavs mākslas darbs, tā ir domāšanas un novērošanas prakse. Ar skicēm var dokumentēt ikdienas mirkļus, plānot lielākus darbus vai vienkārši trenēt roku un aci. Skices var tapt ar zīmuli, pildspalvu, flomāsteru, akvareli vai pat dažādu tehniku apvienojumu. Tā ir brīvība radīt bez spiediena uz rezultātu, ļaujot sev atklāt jaunas idejas un radošu pieeju. Skicēšanas vēsture aizsākas jau senajā pasaulē, kad mākslinieki ar vienkāršām līnijām uz papirusiem vai pergamenta fiksēja pirmās idejas. Renesanses laikā skicēšana kļuva par neatņemamu daļu no mākslinieku darba – piemēram, Leonardo da Vinči savos pierakstu burtnīcās radīja simtiem skiču, kas kalpoja gan kā pētījumi, gan kā iedvesma vēlākām gleznām.

Papīra izvēle

Akvareļglezniecībā papīram ir milzīga nozīme – bieži pat lielāka nekā pašām krāsām. Lētākais variants parasti ir akvareļpapīrs no koksnes masas (wood pulp paper), ko bieži dēvē par "studentu kvalitātes" papīru. Šāds papīrs ir lētāks, taču tam ir arī savi trūkumi: tas nav tik izturīgs pret intensīvu slapināšanu un skrāpēšanu, ātrāk sāk deformēties un nav ilgi glabājams (var laika gaitā dzeltēt). Koksnes masas papīrs arī mēdz būt mazāk uzsūcošs – ūdens uz tā žūst lēnāk, un krāsa var plūst neparedzami, radot tā sauktās "krāsu peļķes". Vairākas reizes krāsojot ar otu vienā lapas vietā šādam papīram var parādīties arī “grumbas” un baltas papīra “blaugznas”.

Nepieminēšu cik reizes es ar asarām teicu ka nekad vairs nezīmēšu ar akvareļu krāsām. Bet laika gaitā sapratu, ka ne akvareļu krāsām bija vaina, bet tieši papīram. Iesaku pamēģināt gan ļoti plānu un ūdenim nepiemērotu papīru, lai saprast starpību.

Labākas kvalitātes papīrs ir 100% kokvilnas papīrs (cotton paper), kas ir dārgāks, taču krietni izturīgāks un pateicīgāks gleznošanai. Kad es tikai sāku mācīties zīmēt man bija ļoti zemas kvalitātes papīrs un pietiekami labas krāsas. Dimežēl šāda kombinācija noniecina visas labas kvalitātes krāsu priekšrocības. Kokvilnas papīrs var izturēt pat intensīvu berzēšanu un krāsas noņemšanu, nebojājoties – to pat var viegli noskalot zem tekoša ūdens, neradot plīsumus. Turklāt kokvilnas papīrs ilgāk saglabā mitrumu, ļaujot ilgāk strādāt slapjā tehnikā bez neglītiem plankumiem. Krāsas uz kokvilnas papīra arī izskatās košākas un ilgāk saglabājas nemainīgas. Tomēr izvēloties papīru sķicēm ir svarīgi saprast ar kādiem materiāliem zīmēsiet, šajā ceļvedī es pieņēmu ka zīmēsim ar zīmuli, tinti, lineriem un akvareļu krāsām, līdz ar to tālāk lielāks uzsvars būs uz papildus materiāliem, kas labāk der darbam ar ūdeni. Tomēr kokvilnas papīrs spēj ļoti labi uzsūkt ūdeni un pigmentu. Rezultātā krāsa var šķist mazliet blāvāka, jo pigments ievelkas dziļāk šķiedrās, nevis paliek uz virsmas. Tas dod izturību un ļauj veidot vairākus slāņus slapjās tehnikās, bet vizuāli kontrasti var būt maigāki. Atceroties to profesionālie mākslinieki radot mākslas darbus uz kokvilnas papīra apzināti palielina spilgtumu. Celulozes papīrs vairāk tur pigmentu virspusē, tāpēc krāsas izskatās spilgtākas. Taču šāds papīrs ātrāk izžūst, deformējas un neļauj tik brīvi darboties ar ūdeni kā kokvilnas papīrs.

Papīra biezums (weight) tiek norādīts gramos uz kvadrātmetru (gsm) vai mārciņās (lb). Biezāks papīrs (piemēram, 300 gsm un vairāk) mazāk viļņojas saskaroties ar ūdeni, savukārt plāns 140 gsm papīrs gandrīz noteikti jūtami deformēsies (sarullēsies) pie slapjiem krāsu slāņiem. Tas nav slikti, bet par to vajadzētu zināt. Daudzi mākslinieki apzināti izvēlās plānāku papīru, jo tas ikdienas sķicēm arī labi noder un skiču bloks izskatās mājīgāk un patīkamāk. Tomēr iesācējiem parasti iesaka vismaz 200 gsm papīru – tas vēl var nedaudz viļņoties, bet parasti pieņemamās robežās. Deformēšanās mazināšanai mākslinieki bieži piestiprina papīru pie stingras pamatnes ar maskēšanas lenti (painter’s tape). Ņemot to nost ir jābūt uzmanīgiem, lai nesabojāt lapu. Ieteicams sasildīt maskēšanas lenti ar fēnu.

Iesākumā papīra stiprināšanai var izmantot arī maskēšanas lenti/papīra līmlenti, ko var iegādāties būvniecības veikalā.

Papīra tekstūras (surface textures) akvareļiem ir trīs pamatveidi:

karsti presēts (hot-pressed),
auksti presēts (cold-pressed)
rupjš (rough).

Karsti presēts papīrs ir gluds un piemērots detalizētiem darbiem, piemēram, botāniskiem zīmējumiem – uz gludas virsmas var viegli vilkt smalkas līnijas, un arī tušas pildspalva nesķēršas. Tomēr uz gluda papīra grūtāk strādāt ar sausās otas tehniku (dry brush), kā arī kontrolēt plūstošus efektus – krāsa neizplūst tik izteikti, var veidoties peļķes.

Auksti presēts papīrs (pazīstams arī kā NOT – no hot) ir vidēji graudains un vispopulārākais universālais papīrs. Tas ir ieteicams iesācējiem, jo nodrošina balansu starp spēju veidot gan salīdzinoši gludas mazgājumus, gan radīt tekstūras. Rupjš papīrs ir ļoti teksturēts, ar izteiktu graudu. Uz tā krāsa izskatās efektīgi, taču to ir grūtāk kontrolēt – kļūdas labot sarežģīti, jo pigmenti ieķeras rievās. Prasmīgi izmantojot, rupjš papīrs var radīt interesantus efektus, bet iesācējam tas var būt izaicinošs.

Savā ikdienā es biežāk izmantoju papīru Daler Rowney A3/A4, Fine Grain - Heawyweight, 200g. Tomēr āra skicēm - art creation 140g.

Skiču bloku daudzveidība

Papildus atsevišķām akvareļpapīra loksnēm ir pieejami skiču bloki un blociņi, kas paredzēti akvareļiem. Tie var būt spirālveida skiču bloki vai līmētie bloki. Skiču bloki (sketch pads) parasti ir lapas, kas vienā malā savienotas ar spirāli vai līmi, un tos ērti izmantot ikdienas skicēm un vingrinājumiem. Pārliecinieties, ka blokā ir pietiekami biezs papīrs (vēlams 300 gsm), jo daži vispārīgie zīmēšanas skiču bloki satur tikai plānu papīru, kas nav piemērots slapjām akvareļu tehnikām. Akvareļu bloki ir īpatnēji ar to, ka visapkārt lapu malām ir rūpnīcā salīmētas. Tā rezultātā gleznojot lapa pati nostiepjas un mazāk viļņojas no ūdens. Pēc darba izžūšanas lapu atdala ar nazi vai lineālu pa speciālu atstarpi blokā. Bloku priekšrocība – ērti gleznot plenērā (ārā), jo nav jāuztraucās par papīra piestiprināšanu; trūkums – vienlaikus var strādāt tikai pie vienas kompozīcijas, līdz nožuvusi un noņemta lapa.

Savā ikdienā es biežāk izmantoju Talens Art Creation skiču blokus kabata izmērā (9*14 cm, 140 g.).
Man patīk kā viļņojas papīrs un to ir ērti vienmēr nēsāt līdzi.

Ir pieejami arī akvareļu skiču žurnāli (watercolor sketchbooks) – tie ir cietos vākos vai mīkstos vākos blociņi ar akvareļpapīru, bieži vien mazāka izmēra, ērti lai trenētos vai gleznotu ceļojumos. Tie ļauj saglabāt visas skices kopā kā kolekciju un ļoti populāri Pinterest. Izvēloties šādus žurnālus, svarīgi pārliecināties, ka papīrs ir paredzēts akvarelim (vēlams kokvilnas vai jaukts, ar svaru ~200–300 gsm). Skiču burtnīcas ir praktiskas ikdienas zīmēšanai un ideju fiksēšanai, savukārt augstvērtīgākām gleznām bieži izmanto atsevišķas loksnes vai lielākus blokos nostieptus papīrus.

Lineri un tintes skicēšanā

Skicēšanā bieži izmanto linerus jeb smalkās pildspalvas ar noturīgu tinti. Tās dod tīras, asas līnijas un ir pieejamas dažādos izmēros – no īpaši smalkiem (0.05–0.1 mm), kas noder detaļām, līdz biezākiem (0.5–0.8 mm), piemērotiem ēnošanai vai kontūru izcelšanai. Populārākie ir melnie linera toņi, bet ir arī brūni, sarkani vai pat krāsaini komplekti.

Tintes veidi lineros atšķiras:

Ūdensnoturīga tinte – piemērota, ja plānots kombinēt ar akvareli vai citiem ūdens bāzes materiāliem.
Parastā tinte – var nedaudz izplūst uz slapjas virsmas, bet dod dzīvīgāku efektu.
Pigmentētā tinte – visnoturīgākā, ar skaidru un piesātinātu līniju.

Lineri nav vienīgais risinājums. Zila lodīšu vai gēla pildspalva var būt lielisks instruments ātrām skicēm – tā rada vieglāku un brīvāku noskaņu nekā melns kontūrs. Daudzi mākslinieki izvēlas arī pildspalvas ar tinti, kas ar laiku maina intensitāti, piešķirot skicēm raksturu. Svarīgi atcerēties, ka skicēšanai bieži izmanto nedzēšamus materiālus. Tas disciplinē domāšanu: līniju nevar izdzēst, un mākslinieks mācās pieņemt kļūdas, iekļaujot tās darbā. Tas veicina brīvību, drosmi un ļauj skicei saglabāt dzīvīgumu. Tieši šī iemesla dēļ skices bieži izskatās tik autentiskas un iedvesmojošas. Skicēm var izmantot arī tintes spalvu (spalvaskātu ar metāla galu), ko iemērcē tintē. Tas dod ļoti izteiksmīgas līnijas un mainīgu biezumu atkarībā no spiediena.

Inktober, Urbansketchers

Inktober ir pasaulē populārs ikgadējs radošais izaicinājums, kas notiek oktobrī. Tā ideja – katru dienu radīt vienu skici ar tinti, balstoties uz noteiktu vārdu sarakstu vai savu iedvesmu. To 2009. gadā aizsāka ilustrators Džeiks Pārkers (Jake Parker), un laika gaitā tas kļuvis par starptautisku kustību ar miljoniem dalībnieku. Inktober mērķis nav izveidot perfektu darbu, bet gan trenēt disciplīnu, attīstīt zīmēšanas prasmes un pārvarēt radošos blokus.

Urban Sketchers ir globāla kopiena, kas apvieno māksliniekus, kuri skicē pilsētvidē. Kustība aizsākās 2007. gadā, un tās devīze ir “Mēs parādām pasaulei pasauli, kādu to redzam, zīmējot uz vietas”. Urban sketchers mākslinieki strādā plenērā – kafejnīcās, ielās, parkos vai ceļojumos, fiksējot ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi. Skices bieži papildina īsi pieraksti, kas piešķir darbiem stāstu. Abas kustības – Inktober un Urban Sketchers – rosina pievērsties ikdienas skicēšanai. Viena trenē disciplīnu caur ikdienas zīmējumu, otra māca ieraudzīt skaistumu tur, kur mēs dzīvojam un pārvietojamies.

Skiču veidi

Skicēšanai ir daudz dažādu virzienu, un katrs no tiem ļauj pievērsties pasaulei citādā veidā.

Ēdiena skices pēdējos gados kļuvušas īpaši populāras – tās ļauj iemūžināt gan gardu maltīti kafejnīcā, gan mājās gatavotu zupu vai desertu. Ar krāsām un līnijām iespējams parādīt tekstūru, smaržu un pat sajūtu, ka ēdiens ir tikko pagatavots. Daudzi mākslinieki šādus zīmējumus veido kā vizuālu recepti vai kā kulināro dienasgrāmatu.

Ceļojumu laikā radītās skices jeb travel sketching ir kā īpaša dienasgrāmata, kas saglabā atmiņas daudz dzīvāk nekā fotogrāfijas. Ar ātru līniju iespējams nofiksēt kafejnīcas noskaņu, ielas trokšņus vai ainavu, kas paveras aiz loga. Šīs skices bieži papildina ar datumu un dažiem vārdiem, kas piešķir darbam stāstu.

Ļoti interesants virziens ir reportāžas skices – tās top pasākuma laikā, uz vietas. Mākslinieks var iemūžināt koncertu, pilsētas svētkus vai pat sporta spēli. Atšķirībā no fotogrāfijas, šeit svarīga ir ne tikai realitātes atspoguļošana, bet arī personīgais skatījums, emocijas un mirkļa dinamika.

Svarīga vieta skicēšanā ir cilvēku zīmējumiem. Tie var būt gan ātri žestu fiksējumi sabiedriskajā transportā, gan detalizētākas studijas, kurās trenēta mākslinieka acs pētī proporcijas un raksturus. Līdzīgi ir ar dzīvniekiem un putniem – tos ir grūti noķert kustībā, bet tieši tas māca ātrumu, novērošanas spēju un elastību. Dzīvnieku skices bieži iegūst dzīvīgumu un raksturu, ko nevar sasniegt ar fotogrāfiju kopēšanu.

Modes jeb fashion skices ir vēl viens īpašs virziens. Tās parasti izceļas ar stilizētām proporcijām, izteiksmīgām līnijām un uzmanību uz auduma plūdumu. Modes mākslinieki izmanto šādas skices kā darba procesu daļu, bet citi – kā mākslas formu, kas ļauj rotaļāties ar tērpiem un stilu.

Kopā visi šie skicēšanas veidi parāda, cik plašs un daudzveidīgs var būt šis process. Katrs no tiem māca kaut ko citu – no pacietības līdz ātrumam, no formas izpratnes līdz spējai ieraudzīt ikdienas skaistumu. Uzsākot savu ceļu skicēšanā neierobežojiet sevi ar viena virziena izvēli, noteikti veltiet laiku lai izmēģināt katru no tiem.

Otas un otiņas

Akvareļglezniecībā izmanto dažādu veidu otas, un to izvēle ietekmē triepienu raksturu un darba ērtumu. Formas un veidi: visuniversālākā ir apaļā ota (round brush), kurai ir cilindrisks spals un smails gals. Apaļā ota ir lieliska iesācējiem, jo tā spēj gan vilkt smalkas līnijas ar smailo galu, gan noklāt platākus laukumus. Plakanā ota (flat brush) ir ar plakanu, taisnu malu – labi noder vienmērīgu laukumu (piemēram, debesu vai fona) krāsošanai un asu malu vilkšanai. Mopa tipa ota (mop brush / quill) ir liela, kupla ota ar noapaļotu spalvu stiprinājumu (tradicionāli stiprināta ar putna spalvas caurulīti). Mopa otai ir ļoti liela ūdens un krāsas ietilpība, tādēļ tā noder plašu, slapju laukumu mazgājumiem – ar to var ātri pārklāt lielu papīra daļu, reti papildinot krāsu. Šķībacirtās (filbert) otas ir ovālas formas sukas, kas noder maigām pārejām un ziedlapu formām. Leņķveida otas (angle brush) – plakana ota ar slīpi apgrieztiem sariem – noder precīziem stūriem un līnijām neparocīgos leņķos. Veineres jeb lainera ota (rigger/liner brush) – ļoti smalka, garu saru ota detaļām, piemēram, zāles stiebriem, zarojumam vai uzrakstiem. Pieejamas arī ventilatorveida otas (fan brush) speciāliem efektiem (piemēram, lapotnes tekstūrai, mīkstināšanai), un “kaķa mēles” otas (cat’s tongue) – plakana ota ar noapaļotu, smailu galu, kas rada unikālus otas triepienus.

Otas sari mēdz būt dabīgie (no dzīvnieku spalvām) vai sintētiskie (mākslīgās šķiedras). Klasiska augstas kvalitātes akvareļota ir veidota no ūdeļādas (piemēram, kolinska sabalas) – šādi sari ir ļoti mīksti un ļoti labi uzsūc ūdeni, ļaujot vienā iemērkšanā uzņemt daudz krāsas. Dabīgo spalvu otas arī veido smalku punktu un vienmērīgi atdod krāsu papīram. Tomēr tās ir dārgas, jo dabīgais materiāls ir ierobežots un kvalitatīvs amatniecības darbs maksā. Sintētiskās otas ir daudz pieejamākas, turklāt mūsdienās sintētiskie sari ļoti labi imitē dabīgo īpašības. Daudzi ražotāji piedāvā sintētiskās otas, kas ir pietiekami mīkstas un elastīgas, lai sniegtu līdzīgu pieredzi. Iesācējam budžeta ziņā bieži pietiek ar kvalitatīvām sintētiskām otām, neieguldot lielas summas ekskluzīvos dabīgos materiālos. Otu izmēri parasti tiek apzīmēti ar skaitļiem (piemēram, #2, #6, #12). Mazāks skaitlis – mazāka ota un smalkāki triepieni, lielāks skaitlis – lielāka ota plašākiem laukumiem. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo ir ražotāji, kuriem numerācija ir tieši otrāda. Universālam sākumam bieži iesaka nodrošināties ar trīs apaļajām otām: mazu (#3) un vidēju (#6–8). Kā arī otu lielums ir atkarīgs no izvēlētā papīra lieluma.

Mazākajā skiču blokā nevajadzēs pārklāt lielu lapu ar ūdeni un krāsu, bet A3 lapā zīmējot nepietiks vien ar mazu otiņu. Lai saudzētu otas, vienmēr pēc darba tās rūpīgi izskalojiet tīrā ūdenī un ļaujiet nožūt ar sariem uz leju vai horizontāli, lai neizļurkātos roktura stiprinājums. Daži ražotāji paredz otām franču stiprinājumu, kas novērš otas gala atkrišanu no roktura, bet parasti šādas otas maksā pietiekami daudz, kaut gan vienreiz man paveicies un Ķīnā iegādājos fantastiski labu otu ar franču stiprinājumu tikai par 3 EUR, tomēr tas ir izņēmuma gadījums.

Otas ar rezervuāru (ūdens pildāmās otas, water brushes) ir īpašs paveids, kur otas rokturis ir dobjs un pildāms ar ūdeni. Tādējādi ūdens lēnām plūst uz otas galu, un nav nepieciešams atsevišķs ūdens trauks, kas ļoti ērti gleznojot izbraukumos vai skicējot dabā.

Ikdienā es izmantoju ceļojuma otas Escoda perla un otas ar rezervuāru Milan.

Šādas otas (piemēram, Pentel Aquash, Sakura Koi u.c.) ir populāras pilsētu skiču zīmētāju vidū – tās ir portatīvas un novērš lieku ķēpu ar ūdens burciņām. Rezervuāra otas lieliski der ātriem krāsu uzmetumiem un bērniem (jo ūdens nepārlejās). Tomēr jārēķinās, ka ūdens plūsmas kontrole tajās ir ierobežota – ūdens var tecēt nepārtraukti, padarot triepienus mitrākus nekā plānots. Pieredzējuši akvarelisti bieži dod priekšroku klasiskām otām, lai pilnībā kontrolētu ūdens daudzumu, taču ceļošanai rezervuāra ota tiešām ir lielisks risinājums.

Ūdens trauki un citi palīgrīki

Ūdens ir akvareļu glezniecības "dzīvība". Kā ūdens trauku var izmantot jebkuru burciņu vai krūzīti, taču veikalos pieejami arī speciāli akvareļu ūdens trauki. Piemēram, saliekamie ūdens trauciņi (collapsible water containers) – bieži veidoti no elastīgas plastmasas vai silikona, kas saliekas plakani transportēšanai, bet atveras kā glāzīte, kur ieliet ūdeni. Populārs ir, piemēram, Faber-Castell saliekamais ūdens trauciņš (neliels, ar zobainu malu otu nolikšanai). Tāpat ir neizlejami ūdens trauki (no-spill water cups) – plastmasas konteineri ar īpašu vāciņu un konusveida atveri, kas novērš ūdens izšļakstīšanos pat ja trauks apgāžas (tos bieži izmanto bērnu akvareļu komplektos drošībai). Protams, arī parasta burciņa (piemēram, no ievārījuma vai ūdens pudele) pilnībā kalpos – svarīgi tikai ūdeni pietiekami bieži mainīt, lai tas paliek tīrs.

Gleznojot, noder materiāls otas nosusināšanai. Pieredzējuši akvarelisti pie rokas tur papīra dvieli vai kokvilnas lupatiņu, kur viegli nosusina otu pēc skalošanas. Tas ļauj kontrolēt, cik daudz ūdens ota satur, lai novērstu neplānotus ūdens pilienus uz darba. Ar sausu vai tikai viegli mitru otu var arī uzsūkt lieko krāsu no papīra (tas ir viens no labošanas paņēmieniem akvarelī – izsusināt un pacelt svaigu krāsu, pirms tā nožuvusi). Starp papildu rīkiem akvareļos noteikti jāpiemin maskēšanas lente (maleru līmlente, masking tape). Tā ir vājas līmes papīra līmlente, ko izmanto, lai piestiprinātu papīra malas pie dēlīša – tas notur papīru vietā un, kā minēts, palīdz mazināt viļņošanos, jo papīrs nostiepjas izžūstot. Papildus, maskēšanas lente rada tīras, baltas robežas ap gleznu. Pēc darba nožūšanas lenti uzmanīgi noņem, atklājot kontrastējošu tīru malu. Lente noder arī formas maskēšanai – pielīmējot to uz papīra daļām, kur negrib noklāt krāsu (piemēram, logu rāmis arhitektūras skicē), un pēc tam noņemot. Cits noderīgs rīks ir palete krāsu jaukšanai. Akvareļu komplektiem bieži ir plastmasas paletes ar nodalījumiem, taču der arī vienkārša balta keramikas šķīvīša glazēta virsma. Uz paletes var jaukt krāsas toņus pirms uzklāšanas uz papīra. Baltā krāsa nodrošina, ka skaidri redzat toņus. No zīmēšanas piederumiem bieži vajadzīgs zīmulis un dzēšgumija skices uzmetumam pirms krāsu klāšanas. Ieteicams lietot cietākus zīmuļus (HB vai 2H), lai līnijas būtu gaišas un viegli izdzēšamas – akvarelī nereti gribam, lai zīmuļa skice pēc tam nav redzama. Speciāla mīkstā dzēšgumija (kneaded eraser) var noderēt, lai viegli noņemtu lieko grafītu, nepaberžot papīru.

Taču ja vēlaties sevi izaicināt un izmēģināt skicēšanu - pamēģiniet uzzīmēt skici uzreiz ar ūdensnoturīgu lineri, iespējams pirmajās reizēs jūs jutīsiet satraukumu, tomēr pēc dažām reizēm noteikti sajutīsiet vieglumu un sāksiet zīmēt visu, kas jums ir apkārt.

Vēl viens rīks eksperimentiem ir maskēšanas šķidrums (masking fluid) – tas ir gumijai līdzīgs šķidrums, ko uzklāj uz vietām, kur nepieciešams saglabāt papīru pilnīgi baltu (piemēram, atstarojoši gaismas punkti acīs vai ūdens spīdumā). Pēc nožūšanas tas veido gumijotu plēvīti, kas atgrūž krāsu; pēc darba šo plēvīti var norullēt nost, atklājot baltu laukumu. Maskēšanas šķidrums ļauj iegūt asus, neapgleznotus akcentus, taču tas jālieto uzmanīgi un ne pārāk ilgi atstāt uz papīra, lai tas nesaveltu papīra virsmu. Profesionāli cenšas atstāt baltās vietas uzreiz, bet iesākumam var izmantot maskēšanas šķidrumu. Vēl viena opcija - balta gēla pildspalva vai guaša, ko var uzklāt pa virsu. Vairāku materiālu veidu izmantošana saucas mixed-media.

Page updated

Google Sites

Report abuse